2024.02.01: Laikapstākļiem kļūstot ekstrēmākiem, lauksaimniekiem nepieciešams komplekss risinājums
“Lai lauksaimnieki stātos pretī klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, risinājums ir komplekss. Jāattīsta un jāizvēlas izturīgākas augu šķirnes, jāpielāgo augsnes apstrādes veids un laiks, būtiska nozīme jāpievērš augsekai, savlaicīgi jādomā par gruntsūdeņu izmantošanu un jāievieš apūdeņošanas sistēmas, kā arī ar valsts atbalstu jāattīsta precīzāka laikapstākļu prognozēšanas sistēma, uz lauksaimnieka interesēm balstīta pētniecība un jāizmanto sējumu apdrošināšana,” kopsavelkot konferences “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā” būtiskākās atziņas, uzsver LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane.
Konferencē 30. janvārī piedalījās kā ārvalstu, tā arī Latvijas eksperti un tajā pulcējās vairāk kā 200 Latvijas lauksaimnieku. Konferences dalībnieki kā visriskantāko no visiem laikapstākļu ekstrēmiem šogad vērtē krusu. Tai seko bažas par nelabvēlīgiem sējumu ziemošanas apstākļiem un katastrofālu sausumu pavasarī un vasarā.
Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinīgi vērtēja pasākuma aktualitāti: “Pagājušais gads bija ļoti sarežģīts. Tāpēc ir svarīgi runāt par riskiem un to pārvaldību, jo riska gadījumu Latvijā nākotnē var kļūt arvien vairāk.”
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iezīmēja problemātiku un iespējamās sekas vēl precīzāk: “Mums ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām. Šis ir brīdis, kad varam izlemt, vai esam gatavi riskēt ar savu ražu.”
“Izaicinājumi visiem Eiropas lauksaimniekiem ir vienādi. Un šis nav tikai apdrošināšanas jautājums. Jautājums ir, kādu instrumentu kopumu varam izmantot risku pārvaldībai,” atklājot konferences prezentāciju daļu, norādīja Eiropas vadošā lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīva “Vereinigte Hagel” valdes loceklis Tomass Gerke.
LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis, raksturojot laikapstākļu mainību un tendences Latvijā, uzsvēra, ka vidējā gaisa temperatūra visbūtiskāk paaugstinās uz silto ziemu rēķina. Silta ziema, agrs pavasaris nozīmē arī agrāku veģetācijas perioda sākšanos. Taču veģetāciju pavasarī visvairāk apdraud maija salnas. Domājot par lauksaimniekiem noderīgiem risinājumiem ilgtermiņā, T. Bricis uzsvēra, ka Latvijā būtu nepieciešams veikt zinātniskos pētījumus par kailsala un pavasara salnu lokālo ietekmi uz lauksaimniecību. Vienlaikus nepieciešams arī attīstīt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra kapacitāti.
Novērots, ka siltās ziemas nes vairāk nokrišņu, kas tik ļoti pietrūkst vasarās sausuma periodos. Būtu vērts attīstīt lauku apūdeņošanas sistēmu, jo Latvijā gruntsūdeņi ir pieejami daudz brīvāk un plašāk, nekā, piemēram, Spānijā un Portugālē, kur, pat neraugoties uz grūto ūdens pieejamību, apūdeņošanas sistēmas tiek plaši izmantotas.
LTV laika ziņu redaktors arī norādīja, ka vasarās biežāk piedzīvosim spēcīgus lokālus negaisus ar vēja brāzmām, kas līdzi nes lielgraudu krusu.
Konferencē piedalījās arī lauksaimnieks no Lietuvas Virginijus Beinoras, kurš uzskata, ka lauksaimniecība ir bizness, kurā ir jāpieņem un jāiemācās sadzīvot ar dažādiem izaicinājumiem. “Daudz dzirdu, ka lauksaimniekiem būtu jācīnās ar klimata pārmaiņām. Manuprāt, mums ir jāpielāgojas un jāmēģina ar tām sadzīvot,” norāda V. Beinoras.
“Ikvienam mūsdienu zemniekam ir jābūt ilgtermiņa vīzijai par savas saimniecības attīstību, minimālai atkarībai no ārējiem faktoriem, paļaujoties uz paša rastiem risinājumiem, un sējumu apdrošināšanai. Sējumu apdrošināšana nozīmē to, ka es kā lauksaimnieks varu gulēt naktīs mierīgi, zinot, ka man kāds palīdzēs, kad pienāks grūtības. Tāpat ir jālūkojas pēc alternatīvām izejvielām un jaunām tehnikām, kā tās gudri un taupīgi izmantot. Jāinvestē jaunās tehnoloģijās, lai ilgtermiņā taupītu laika un finanšu resursus, kā arī jāmodelē peļņas un zaudējumu aprēķins pirms ražas ienākšanās.”
V. Beinoras asi kritizēja Lietuvas valsts pārvaldes īstenoto lauksaimniecības politiku – tā neatbilst zemnieku reālajām vajadzībām. Vienlaikus trūkst arī sadarbība ar zinātnes institūcijām, lai pētījumi tiktu veikti reālos lauka apstākļos un būtu komercializējami. Noslēgumā lietuviešu zemnieks vēlēja ikvienam lauksaimniekam ar savu rīcību būt saimnieka vārda cienīgam.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone diskusijā ar ekspertiem uzsvēra, ka Latvijā klimata risku pārvaldība ir viens no Zemkopības ministrijas stratēģiskajiem jautājumiem: “Ir jāiegulda zināšanās, ciešākā sadarbībā ar lauksaimniekiem, kā arī zinātnieku iesaistē!”
Savukārt lokālo meteostaciju tīkla eksperts no Vācijas Daniels Stihers skaidroja, ka lauksaimniekiem trūkst uzticamu meteoroloģisko datu. Risinājums būtu meklējams precīzi kalibrētās lokālajās meteo datu ieguves stacijās, kuru savāktie dati palīdzētu lauksaimniekiem pieņemt operatīvus lēmumus. Pie šāda tīkla izveides šobrīd strādā Vācijas apdrošināšanas un meteoroloģijas nozares eksperti. Inovatīvas, ekstremālos laikapstākļos izturīgas un precīzas meteostacijas konferencē prezentēja uzņēmuma “Barani Design Technologies” vadītājs Jans Barani. Konferenci “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā” organizēja lielākā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS sadarbībā ar Eiropas vadošo lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvu “Vereinigte Hagel”.
By loading the video, you agree to YouTube's privacy policy.
Learn more
2023.18.05: Vai krīzes apstākļos varam atļauties nedomāt par risku mazināšanu?
Latvijā VEREINIGTE HAGEL kopš 2013. gada pārstāv LATRAPS, pozicionējoties vietējā tirgū kā VH Latvija.
LATRAPS veicināja VEREINIGTE HAGEL darbības uzsākšanu Latvijā, ko varam uzskatīt par laiku, kad vispār tiek sākts runāt par risku mazināšanu lauksaimniecībā ar apdrošināšanas palīdzību. Lepojamies, ka darbības 10 gados gan paši, gan mūsu klienti, esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi par apdrošināšanas norisi, par zaudējumu izvērtēšanas procesu, par aktuālo laikapstākļu jomā un klimata ietekmi uz lauksaimniecību.
Pēdējie četri ražas gadi ir iezīmējušies ar ievērojamu zaudējumu gadījumu skaita palielināšanos lauksaimniecības produkcijas apdrošināšanā, kad zaudējumu gadījumu piesaka katra 2-3 apdrošinātā saimniecība. Pie tam 2020. un 2022. gadā atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā lauksaimnieki samaksājuši par apdrošināšanas polisēm. VH Latvija jubilejas gads iezīmējās ar visaugstāko izmaksāto atlīdzības apjomu pastāvēšanas vēsturē un tie bija gandrīz 7 milj. eiro.
Vita Baumane – LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja:
“Klimata pārmaiņu rezultātā, arvien biežāk laikapstākļi nodara postījumus kultūraugiem. Iespēja, kā lauksaimniekam mazināt postošo klimata procesu ietekmi uz saimniecības pasargāšanu no lieliem zaudējumiem neiegūstot plānoto ražu, ir apdrošināt sējumus. Ir vērts skatīties uz to kā risku vadības rīku, lai saglabātu saimniecības ekonomisko stabilitāti, kad netiek iegūta plānotā raža mainīgo un brīžam ekstrēmo laikapstākļu dēļ.”
Šobrīd, no vienas puses ģeopolitisko notikumu iespaidā, pieaugušas izejvielu cenas un Zemkopības ministrija lēmusi par atbalsta apmēra daļējai polišu segšanai samazināšanu no 70% uz 50% no attiecināmo izmaksu summas, jo lauku attīstības bloka kopējais finansējums ir būtiski mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.
No otras puses statistiski redzam, ka, mainoties klimatam, pieaug zaudējumu gadījumu skaits un apmērs. Kā izklāstīts interneta vietnē www.bauernveband.de: “Klimats nav aktuālās dienas laikapstākļi, bet uzskaites dati par pēdējiem 30 gadiem. Lai gan klimatu raksturo tie paši parametri, kas laikapstākļus, piemēram, temperatūra, nokrišņi, vēja ātrums un gaisa mitrums, ja ir mainījušās šo parametru vidējās vērtības, ekstremālas parādības kļūst biežākas.
Veģetācijas periods kopš 60. gadiem ir pagarinājies apmēram par 2 nedēļām. No vienas puses augiem ir garāks periods augšanai un ražas briedināšanai, no otras puses pieaug pavasara salnu risks un raža biežāk ir apdraudēta.
Līdz ar temperatūras paaugstināšanos pieaug karstuma viļņu un sausuma risks, kas nes līdzi spēcīgas vētras ar lietusgāzēm un krusu.
Daudzas nākotnes prognozes paredz, ka pieaugs arī kailsala draudi ziemā.”
Šobrīd ļoti jāizsver kā mazināt augšminēto faktoru – gan ekonomisko, gan klimatisko ietekmi, lai saimniekošana būtu ilgtspējīga.
VH Latvija apdrošināšanas risinājumi nodrošina segumu būtiskākajiem laikapstākļu riskiem!
2023.13.10: Laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši visu laiku lielākos zaudējumus. Sējumu apdrošināšanas atlīdzībās VH Latvija izmaksājusi teju 20 miljonus eiro.
VH Latvija par ražas zaudējumiem lauksaimniekiem, kuri bija apdrošinājušies, kompensējusi 19,3 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2022. gadu atlīdzību izmaksas pieaugušas par 63%.
No visām sējplatībām Latvijā tiek apdrošināti apmēram 30%. Sējumu apdrošināšana ir risku vadības rīks lauksaimniekiem, kas pierāda savu efektivitāti. Lauksaimnieki uzticas produktam tajā pašā laikā saimniekiem būtisks ir valsts atbalsts.
”Analizējot iepriekšējo sezonu kopumā apsekoti vairāk kā 40 tūkstoši hektāri dažādos Latvijas reģionos. Gads lauksaimniekiem bijis izaicinājumiem pilns un iezīmējās ar to, ka nostrādāja praktiski visi riski, ko piedāvājam – pārziemošana, salna, krusa, lietusgāzes un vētra, sausums, ilgstošas lietavas.” Vita Baumane LATRAPS Sējumu apdrošināšanas vadītāja.
Šī gada zaudējumu sezona sākās ar ziemas apstākļu bojājumu izvērtēšanu galvenokārt Vidzemē, Latgalē un Sēlijā. Savukārt maija sākumā piedzīvojām neparasti aukstas naktis, kad temperatūra noslīdēja līdz pat -9 °C un salnu ietekme saimniecības ietvaros uz ražu bija robežās no 5% līdz 75%.
Maijā un jūnijā izjutām arī sausumu. Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem šogad sausums tika reģistrēts pilnīgi visā Latvijas teritorijā. Šāda mēroga sausums iepriekš Latvijā tika konstatēts 2018. gadā, kad sausuma dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija. Lielākā sausuma ietekme bija vasarāju kultūrām, ar ražas kritumu līdz pat 70%.
Lielākos zaudējumus sējumiem radīja krusa, vētra un lietusgāzes. Pirmie krusas zaudējumi tika piedzīvoti jau jūnijā. Vislielākos zaudējumus, lauksaimnieki piedzīvoja 7. augusta vētrā, kas 10 minūšu laikā aizslaucīja pie VH Latvija apdrošināto ražu 14 miljonu eiro vērtībā. Atsevišķās vietās vētra ar krusu radīja 100% ražas zudumus visa veida kultūrām. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, vislielākie postījumi nodarīti Dobeles, Tukuma, Jelgavas un Aizkraukles novados. Augusta mēnesī atsevišķos novados nostrādāja arī ilgstošu lietavu rādītājs.
“Šobrīd sākusies apdrošināšanas sezona ar ziemas risku segumu un lauksaimniekiem aktuāls jautājums vai apdrošināties. Novērtējam, ka Zemkopības ministrija atradusi budžetā finansējumu, lai stiprinātu vidi, kurā arvien vairāk lauksaimnieki apdrošinās un vada sava biznesa riskus.
Lauksaimniecība ir tautsaimniecības balsts un laikapstākļu radītie zaudējumi ir plaši ar pieaugošu intensitāti. Valsts līmenī atbalsts daļējai apdrošināšanai polišu iegādes izdevumu segšanai noteikti izmaksā mazāk, jo atbildība par būtiskāko risku segumu gulstas uz apdrošinātāju pleciem. Sējumu apdrošināšana, kā produkts strādā un šī gada rekordizmaksas noteikti ir tam apliecinājums,” tā Vita Baumane LATRAPS Sējumu apdrošināšanas vadītāja.
